Beidzot noklausījos grupu Dead Can Dance. Sākumā pastāvīgi aizmirsu lejupielādēt, bet pēc tam gadījās te kaut kādi fragmenti, te ne pārāk laba kvalitāte. Beidzot novilku no eMule uzreiz visu diskogrāfiju audiofilu iecienītajā formātā Musepack. (.MPC)
Ja raksturo ļoti aptuveni un saprotami, tad DCD ir kaut kas līdzīgs Enigma, Era un Gregorian, tikai labāks. Mans simple-minded paziņa visu iepriekšminēto sauc par "baznīcas mūziku". Patiesībā Dead Can Dance kvalitātes ziņā izceļas šajā pulkā. Parasti šāda veida mūzikā mani kaitina samākslotība un mākslīgie centieni panākt meditatīvu noskaņu (kā pateicu!). Dejojošajos miroņos tas nav novērojams.
Ja izmanto kritiķu iecienītos štancētos vārdus, tad tas ir skumjš un cildens world music (īpaši Eiropas viduslaiku mūzikas) un patīkamas elektronikas sajaukums, turklāt pavisam viegli klausāms. Proti, patiesībā tas ir domīgs un sapņains indīpops ar vieglu drūmuma pieskaņu, kas piešķir mūzikai zināmu šarmu.
Protams, ikviens melomāns to jau ir dzirdējis, bet arī pārējiem nenāks par ļaunu paklausīties. Ieteicams.